19.09.2018.
Pēdējā laikā ļoti bieži tiek aktualizēts jautājums par pieejamā darbaspēka samazināšanos un daudzi uzņēmēji dalās ar savu pieredzi par to, ka šobrīd ir ļoti grūti atrast darbiniekus un situācija kļūst arvien sarežģītāka. Tas zināmā mērā ir radījis vidi, ka darba devēji ir spiesti cīnīties par darbiniekiem – lai noturētu esošos darbiniekus, tiek aktīvāk domāts gan par atalgojuma paaugstināšanu, gan par dažādiem papildu labumiem darbiniekiem. Tāpat darbinieki var justies samērā droši par savu darba vietas stabilitāti, jo jaunu darbinieku piesaiste uzņēmumam noteikti izmaksā vairāk nekā centieni noturēt esošos.

Varētu domāt, ka šādā situācijā darba ņēmēji zināmā mērā var uzstādīt savus noteikumus un mierīgi var darīt savu darbu bez lieka stresa par savas darbavietas saglabāšanu. Tomēr Kantar TNS veiktā pētījuma rezultāti parāda nedaudz atšķirīgu situāciju – liela daļa darbinieku strādā vairāk, nekā tas ir noteikts darba līgumā, tāpat liela daļa darbā ir saskārušies ar dažādām profesionālās “izdegšanas” pazīmēm, turklāt tikai neliela daļa darbinieku būtu gatavi par piedzīvotām izdegšanas pazīmēm runāt ar savu darba devēju.

Puse darbinieku pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes

Praktiski gandrīz puse (48%) darba ņēmēju pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši kādu no profesionālās izdegšanas pazīmēm.
Salīdzinoši biežāk izdegšanu piedzīvojušas sievietes, tirdzniecības nozarē strādājošie, tie darbinieki, kuri vidēji nostrādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā, kā arī tie, kuri ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu un savu darba slodzi uzskata par augstu, un kuri tuvākā gada laikā apsver mainīt savu pašreizējo darbu.

Izdegšanas dēļ nevēlas uzņemties jaunus pienākumus un nespēj aizmigt

Darbinieki biežāk norāda tādas izdegšanas pazīmes kā nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus (56%), nespēja aizmigt darba dēļ (54%), nespēja koncentrēties (53%), pastāvīgs fizisks nogurums (52%), pastāvīgs emocionāls nogurums (52%), kā arī agresīva reakcija pat nelielu problēmu gadījumā (50%).

Tāpat pietiekami liela daļa darbinieku ir norādījuši, ka nemitīgi dzīvo ar trauksmes izjūtu (36%), ka stresa mazināšanai lieto alkoholu (28%) un ka ir saskārušies ar ēšanas traucējumiem (24%). Tāpat neliela daļa darbinieku norādījuši, ka trauksmes mazināšanai lieto recepšu vai bezrecepšu zāles.

Kopumā dažādas izdegšanas pazīmes salīdzinoši biežāk piedzīvojuši tie darbinieki, kuri ir neapmierināti ar pašreizējo darbu un kuri uzskata, ka viņu pašreizējā darba slodze ir pārāk augsta, tāpat arī tie darbinieki, kuri apsver tuvākā gada laikā mainīt pašreizējo darbu. Līdz ar to gan darbiniekiem pašiem, gan arī citiem draugiem, kolēģiem būtu jāpamana šādas pazīmes un nepieciešamības gadījumā jau laicīgi jācenšas risināt situācija, pēc iespējas samazinot darba slodzi, vairāk atvēlot laiku atpūtai un patīkamām nodarbēm, lai atjaunotu darbā iztērētos organisma resursus.

Tāpat nespēju koncentrēties, nespēju aizmigt darba dēļ, kā arī zāļu lietošanu trauksmes mazināšanai vēl vidēji biežāk minējuši darbinieki, kuri dzīvo vieni paši. Savukārt nevēlēšanos uzņemties jaunus pienākumus salīdzinoši retāk piedzīvojuši strādnieki, ražošanas nozarē strādājošie.

Pastāvīgu emocionālu, kā arī fizisku nogurumu caurmērā biežāk izjūt sievietes, lauksaimniecības un tirdzniecības nozarē strādājošie, savukārt retāk ražošanas nozarē strādājošie. Agresīvu reaģēšanu pat nelielu problēmu gadījumā biežāk norādījuši darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, tirdzniecības nozarē strādājošie, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki.

Savukārt ēšanas traucējumus salīdzinoši biežāk piedzīvojušas sievietes, cittautieši, iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem, retāk – ražošanas nozarē strādājošie.

Liela daļa darbinieku strādā vairāk darba stundas nekā paredzēts

Samērā liela daļa (40%) darbinieku, kuri strādā pilnas slodzes darbu, nostrādā vairāk nekā paredzētās 40 stundas nedēļā. Tikpat (40%) pilnas slodzes darbinieku nostrādā vidēji 40 stundas nedēļā, savukārt 17% darbinieku norādījuši, ka vidēji nedēļā viņi nostrādā mazāk nekā 40 stundas.

Salīdzinoši biežāk darbā pavada vairāk laiku nekā paredzēts līgumā uzņēmumu vai iestāžu augstākā līmeņa vadītāji, darbinieki ar salīdzinoši augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, darbinieki, kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes, strādājošie, kuri nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu un savu darba un personīgās dzīves samērīgumu, kā arī darbinieki, kuri norādījuši, ka viņu pašreizējā darba slodze ir pārāk augsta.

Darbinieki ar savu darba devēju nelabprāt runātu par izdegšanu

Tikai 41% no darbiniekiem būtu gatavi runāt ar savu darba devēju par izdegšanas pazīmēm, savukārt gandrīz puse darbinieku (48%) nebūtu gatavi runāt ar savu darba devēju par piedzīvotajām profesionālās izdegšanas pazīmēm.

Vidēji biežāk gatavi runāt par savām izdegšanas pazīmēm ir iestāžu vai uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji, darbinieki ar salīdzinoši augstākiem personīgajiem un ģimenes ienākumiem, kā arī strādājošie, kuri uzskata, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas viņu iespējas atrast labāk apmaksātu darbu.

Savukārt salīdzinoši retāk par savām izdegšanas pazīmēm ar darba devēju būtu gatavi runāt darbinieki pirmspensijas vecumā, darbinieki ar salīdzinoši zemākiem vai vidējiem personīgajiem ienākumiem, kā arī tie darbinieki, kuri nav apmierināti ar savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru, kā arī strādājošie, kuri uzskata, ka pēdējā gada laikā nav pieaugušas viņu iespējas atrast labāk apmaksātu darbu.

Par pētījumu

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS 2018.gada jūnijā veica pētījumu par aktuāliem ar darbu un darba tirgu saistītiem jautājumiem. Kopumā tika aptaujāti 738 darba ņēmēji visā Latvijā. Pētījuma rezultāti ir reprezentatīvi Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam.

Tā kā pētījumā tika iekļauti sensitīvi jautājumi, lai respondentus iedrošinātu atklātāk paust savu viedokli, pētījums tika organizēts aptaujas internetā formā. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā Kantar TNS stingri ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.