Pirms mēneša noslēdzās XXVI Dziesmu un XVI Deju svētki, kurus daudzi Latvijas iedzīvotāji izbaudīja klātienē un vēl vairāk – vēroja televīzijas pārraidēs. Pētījumu kompānijas Kantar TNS apkopotie konsolidētās televīzijas dati par skatīšanos ētera laikā un nedēļu pēc ētera laika rāda, ka vismaz kādu no Dziesmusvētku pārraidēm kopumā vērojuši vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no četriem gadiem. Dati apkopoti par laika posmu no 30.jūnija līdz 15.jūlijam un tie aptver vairākus desmitus Dziesmusvētku raidījumu (ieskaitot atkārtojumus) kanālos LTV1, LTV7 un Re:TV.

Skatītākais Dziesmusvētku raidījums ir bijis noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”, kuru vērojuši vidēji 194 tūkstoši skatītāju. Deju lieluzvedums “Māras zeme” ir bijis otrs skatītākais Dziesmusvētku raidījums, kuru vērojuši vidēji 162 tūkstoši skatītāju. Savukārt trešajā vietā ierindojas atklāšanas koncerts dalībniekiem ar 146 tūkstošu lielu vidējo auditoriju.

Kantar TNS mediju klientu direktors Oskars Rumpēters norāda, ka konsolidētās TV skatītāko programmu jūlija TOP 20 galvenokārt veido Pasaules meistarsacīkšu spēļu pārraides futbolā un XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku pārraides. Tomēr pati skatītākā jūlija programma ir bijusi tieši Dziesmusvētku noslēguma koncerts, kas pie televīzijas ekrāniem pulcējis vairāk skatītāju nekā slavenā futbola spēle starp Angliju un Horvātiju.

Par pētījumu

Pētījumu kompānija Kantar TNS Latvijā kopš 1999. gada veic televīzijas auditorijas pētījumu, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu – TV metrus. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par TV kanālu skatītāju auditoriju un to raksturojošām pazīmēm, par TV kanālu skatīšanos dažādās mērķa grupās, kā arī par reklāmas kampaņu sasniegto auditoriju. Datus var analizēt, apkopojot lineārās vai konsolidētās TV skatīšanos. Lineārā TV ir TV programmu vērošana to ētera laikā. Konsolidētā TV ir TV programmu vērošana to ētera lakā un ar nobīdi laikā – līdz septiņām dienām pēc to ētera laika.

TV auditorijas pētījuma izlase ir Latvijas iedzīvotāju kopumam reprezentatīvs ģimeņu panelis. Tā respondenti ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no četriem gadiem, kuru mājsaimniecībā ir vismaz viens strādājošs televizors un tiek izmantots kāds no TV satura saņemšanas veidiem.